Tā nu sanācis, ka vasarīgāko Latvijas mēnesi pavadīšu ārpus tēvzemes robežām. Un kāpēc gan nē?
No 5.-10. Jūlijam Porto Rico notiks Pasaules čempionāts FW, savukārt no 11.-17. Jūlijam San Francisko, ASV, norisināsies US open windsurfing championship. Tad nu esmu nolēmis piedalīties un sacensties ar pasaules un Amerikas labākajiem.
Februārī norezervēju biļeti lidojumam no Rīgas uz New York ar Uzbekistan Airlines. Vējadēļa līdzņemšanas iespējas apstiprinājumu gan gaidīju līdz jūnija sākumam bet beigu beigās viss veiksmīgi. Savukārt biļeti lidojumam no NY uz San Juan nopirku internetā JetBlue aiviokompānijas mājas lapā. Šeit izšķirošais bija gūt pārliecību, vai viņi ir gatavi bagāžā ņemt manu FW inventāru. Iepazīstoties ar ASV aviokompāniju mājaslapu saturiem, tieši šīs kompānijas bagāžas pieņemšanas nosacījumos atradu visskaidrāk definētos noteikumus. Tas makā tieši 50USD par wsb komplektu.
Reisa Riga-New York izlidošana kavējās par aptuveni 40min. Tas manī radīja nelielu, taču pamatotu satraukumu. Nākamais reiss no NY uz San Juan nav savienotais, tātad reģistrācija man jāiziet par jaunu un laiks starp abiem reisiem ir tikai 2,5h. Tai skaitā, man ar manu bagāžu jāpaspēj izceļot starp diviem termināliem vienā no lielākajām ASV lidostām. Taču beigu beigās viss bija labāk nekā varēju iedomāties un NY mēs nolaidāmies 15min pirms planotā.
Lidmašīna no Rīgas un New York bija pilnība aizņemta. Psažieru sastāvs, dažāds. Pēc mana iespaida, tikai 8-15 pasažieri varētu būt bijuši Uzbeku izcelsmes, pārējie LV un citu valstu iedzīvotāji vai pilsoņi. Par dzīvību lidmašīnā rūpējās ap 30 Latvijas bērnu, kas devās 5 nedēļu brīvdienās pie ASV ģimēnēm. Aprunājoties ar bērnu grupas vadītāju Sandru noskaidroju lietas apstākļus, kas nebūt nebija tas, ko sākotnēji varēju iedomājies, taču uzzinātais mani patīkami un patiesi aizkustināja. Tie ir bēni bāreņi, bērni, no kuriem atteikušies vecāki. Bērni tiek izvēlēti no dažādām Latvijas internātskolām un bērnu namiem un viņus uzsaicina ASV organizācija NewHorizontsforKids, kuras mērķis ir labi noprotams pēc tās nosaukuma. Bērni nokļūst dažādos štatos, dažādās ASV pilsētās, dažādās ģimenēs. Kopumā katru pusgadu šādā braucienā dodas līdz simts Latvijas bērniem. Daži no šiem bērniem devās jau savā otrajā vai trešajā braucienā, divi zēni devās ar mērķi palikt ASV un uzsākt mācības koledžā, kuru iespējas viņiem nodrošina ģimenes, kurās viņi uzturējušies jau iepriekš. Tas liek man domāt, ka mūsu pasaulē iespējamas arī labas lietas.
Tā nu visam labajam klātesot, ceturdienas vakarā mana Jet Blue lidmašīna ar minūtes precizitāti nosēžas San Juan lidostā. Ar nelielu nokavēšanos, taču ar Porto viesmīlību man pretim uz lidostu ierodas viens no sacensību organizatoriem Arturo. Džentelmenis, kura dzīve ir ap un par vindserfingu, kaislīgi stāsta par ieplānoto pasākumu un jau nākamajā brīdī sniedz man nelielu dāvanu, organizātoru T kreklu.
Vakars neko daudz man par San Juan nestāsta, tumšs seit paliek jau ātri, pēc septiņiem viss ir pilsētas gaismās.
Rīts sākas agri, mūsu septiņu stundu nobīde liek par sevi manīt un jau pēc sešiem dodos iepazīt apkārtni. Viesnīca ir tikai 100m no jūras un turp arī dodos. Jā – tas ir tā vērts. Ūdens ir gaisa temperatūrā un dzidrās krāsas apžilbina acis. Skaisti!
Ap pusdienas laiku vide iepazīta, inventārs no Arturo garāžas pārvietots tiešā ūdens tuvumā, vēl mirklis un ar savu vējadēli esmu Atlanijas okēna ūdeņos. Tā nu reiz sanāk būt Karību salās, bet burāt Atlantijas ūdeņos. Šeit man jāpaskaidro, ka San Juan atrodas salas ziemeļu pusē, ko apskalo Atlantijas ūdeņi, savukārt salas dienvidu pusi – Karību jūra.
Izburājies un iepazinis akvatoriju, secinu, ja šādā ierobežotā akvatorijā notiek PČ FW klasē, tad Ķīšezers ir ideāla vieta priekš nākamā PČ šajā klasē.
No krasta 1.5km attālumā ir koraļu rifs, līcis 3km garumā, kur pie līča gala punktiem klāt pienāk tas pats jūras rifs. Līča akvatotorijā ir 2-3 rifi, pār kuriem netiek rekomendēts braukt. Arī šie rifi nekādā veidā nav nomarķēti; pie pēcpusdienas saules, kad gaisma spīd no sāniem, tie vispār nav pamanāmi. Vieta ir pilnīgi un absolūti traka. Karaostas chops, salīdzinot ar šejienes, tāds nieks vien ir. Un kas savdabīgākais – neviens no dalībniekiem, kas šeit jau trenējas, šādus jautājumus īpaši neapspriež, kā saka – “apstākļi visiem vienādi” .
Tā nu divas dienas kopā ar pasaules labākajiem uz ūdens aizvadītas, šodien turpinām. Man ir daudz pie kā piestrādāt, un kas forši, aprunājoties ar Gonzalo,a r Paulo dos Reiss vai Casper Bourman un kādu citu lielmeistaru/profesionāli – viņi savu konsultāciju neatsaka. Visi ir gana atraisīti un komunicējoši, jo PČ ir tikai pēc trim dienām.
Treniņu dienas
Pēdējās divas dienas pavadītas intensīvos treniņos. Laiks iepriekšējas dienas bija ļoti mainīgs, gan vēja stipruma, gan nokrišņu ziņā. Šajos apstākļos esmu izmantojis tikai 11 un 10m2 buras. 12m2 bura sheit laikam buus lieka.
Vakar (4.07.) pūta gana stiprs, 8-14m/s austrumu vējš. Tā kā gan ūdens, gan gaiss ir ļoti silts, tad reālo vēja stiprumu sajūti tikai no tā, cik grūti brīžiem ir noturēt 10m2 buru un savaldīt dēli, kas no choppy ūdens virsmas burtiski lido gaisā.
Par sprotistu sastāvu šeit sūdzēties lieki, ieradušies visi stiprākie, izņemot Ross Williams, kas devies uz PWA wave mačiem, un vēl pāris sportisti.
Visi mēģina saprast, kāda taktika izmantojama šajā ļoti ierobežotajā burāšanas vietā. Ir pretrunīga informācija par iespējamo distances shēmu. Iespeājams, starts un finišš būs pa vidu distancei. Jebkurā gadījumā ir zināms, ka pāris rifi jebkurā gadījumā paliks distances ietvaros un tas būs savdabīgs pārbaudījums ikvienam FW burātājiem. Tad jau redzēs! Pēc 1/2h dodos uz sacensību vietu, pl14 pirmais iespējamais starts. Vēl tik jāiziet inventāra reģistrācijas porcedūra un tad jau AIZIET!
Pirmā sacensību diena nu galā un ar labākiem vai mazāk labiem rezultātiem LV pārstāvji to iesākuši.
Tā kā saule mūs lutināja jau no paša rīta, tad arī vējš bija pietiekami dāsns un pūta ap 9-13m/s. Gana daudz priekš pirmās dienas.
Galvenais tiesnesis no Holandes Bruno distanci mazajā akvatorijā izvietoja gana meistarīgi, un mums bija javeic trīs apļi katrā braucienā. Starts un finišs distances vidū. Tai skaitā, brauciena laikā braucām gan starp, gan pāri seklajiem rifiem. Kaut ko tādu es sapņos nenosapņotu, pirms brauciena uz Porto Rico. Viļņi, mežonīgs chop, ko veido lielie okeāna viļņi, kas ienāk starp rifiem, un pārejie, kas lielajiem viļņiem ejot pāri rifiem sadalās mazākos, un vēl pretstraumes viļni. Kārtīgs gogelmogel ūdens izpildījumā.
Tā kā distancei ierobežota vieta, tad arī starta līnija bija ļoti īsa, tai skaitā, starta līnijas boja bija izlikta ar izdevīgumu startēt ar kreiso halzi, ko arī izvēlējās darīt ap 2/5 no flotes un te nu komentāri lieki. Daudz sasisti dēļi un arī gana nepatīkamas traumas dažiem sportistiem. Bet kā nu tas ir, tā nu ir.
Tā kā vējš bija gana stiprs, nolēmu uz staru doties ar 10m2. Izvēle pareiza. Kaut FRA192 un vēl pa kādam, kas virs 95kg, izvēlējas 11m2. Tā nu šo buru izmantoju visus trīs braucienus, kaut arī pēdējā bija līdz ar “nagiem”, vējš sāka mazināties.
Kopumā par saviem startiem un finišiem esmu apmierināts, kaut, protams, mans mērķis ir tos kāpienāt. Pirmajā braucienā līdz pedējiem 100m vēl biju divdesmitniekā, taču chops mani pieveica un kapitulēju pie pēdējas zīmes. Iekritu. Tas man maksāja 7ņas vietas. Trešajā braucienā uz pirmo zīmi pamanījos tikt desmitniekā, taču mežonīgā burzma pie bojas mani samulsināja un rezultātā bura ūdenī. Rāvu to ārā no ūdens un traucos pavējā. Kas nu ir atzīmēšanas vērts, tad tas ir veikto pagriezienu skaits. Vidēji vienā braucienās sanāca 9 pretvēja un 7 pavēja pagrezieni. Tas ir daudz un tas paņem daudz spēka.
Psaules čempionāta FW rezultāti pēc pirmās dienas – 1. Antoine Albeau FRA 192 2. Jesper Vesterstrom 3. Arnon Dagan. Mans šodienas kopējais sasniegums 24. vieta, starp 42.
Tā nu pēc kārtīgām vakariņām viesnīcas restorā, uzrakstot šīs dažas rindiņas, esmu gultā un jūtu saguruma un miega uzbrukumu. Uzņemšu ka spēkus rītdienai, kura solās būt tikpat vējaina kā šodiena!
Otrā sacensību diena noritēja pēc sastādīta dienas plāna minūte minūtē. Pirmais dienas starts ceturtajam braucienam pl. 11:30. Liekas, ka vējš ir nedaudz mēranāks par vakardienas un izvēlējos 11m2. Nekļūdījos, bet liela daļa braucēju tomēr ņēma 10m2. Tā kā mans otrs pagarinātājs ir izstājies no ierindas un man 11m2 burai patīk labāk 520cm masts, kas ir vienīgais, kas der 10m2, rīcība ir pavisam atvieglota. Bura, kas sagatavota, ar to arī jābrauc. Tā arī visus četrus braucienus ar 11m2.
Katrā ziņā ar katru braucienu jūtu procesus labāk un paliek drošāka braukšana pa šo crazy chopp . Kā mēs te ar Martin smejamies, sākam spiest uz gāzes pedāļa drošāk.
Izņemot daudzos protestus sasitībā ar labā/kreisā punktu daudz citu notikumu distancē nebija. Protams, starts šeit ir kas īpašs, ja reiz ½ no dalībniekiem startē ar kreiso halzi. Burzma un daudz sadursmes. Man tas katrā ziņā nav tas patikamākais moments, es visus startus startēju ar labo halzi, kaut, iespējams, pirmajos divos izdevīgāk bija ar kreiso.
Pēc otrās dienas rezultāti pirmājā trijniekā ar nelielām izmaiņām. 1. Antoine Albeau FRA 192 2. Paulo dos Reiss BRA3333 un 3. Arnon Dagan ISR1
Mans rezultāts pēc 4 finišiem nedaudz noslīdējis, kaut finiši bija ļoti līdzīgi pirmās dienas rezultātiem. Šobrīd esmu 27.vietā.
Šodien paredzēti trīs braucieni, kaut laiks aiz viesnīcas loga ir pavisam nemīlīgs. Apmācies un līst, bet vējš, kā jau ierasts, pūš.
Vēl gribu izstāstīt interesantu lietu par taksistiem.
Katru dienu trijatā – es, Ansis un Martins no EST braucam turp un atpakaļ uz sacensību vietu ar taxi. Katru reizi cena ir savādāka, kaut uz loga viņiem ir tarifu tabula. Vakar pēc atgriešanās no sacensību vietas taksists prasa lielāko summu – 20.00 USD. Jautājam protežē, kas mums atver durvis, kas ir par iemeslu atšķīrīgajam tarifam. Protežē ar taksistu spāņu valodā pārmij pāris vārdus un atbilde ir – „mēs esot pienēsājuši ar smiltīm salonu, viņam tas esot jātīra, līdz ar to cena ir tāda“. Ieskatoties salonā, nākas secināt, ka tas ir bijis varen labi izdomāts arguments. Salona stāvoklis neliecināja par nepieciešamību to tīrīt. Ko nākas secināt, taksiti ir līdzīgi daudzviet pasaulē, tik metodes un argumenti reizēm mēdz atšķirties.
Sacensību trešā diena.
Vakar no sportiskā viedokļa bija tukšā diena. Uz ūdens bijām, nedaudz paburājām, bet divi mēģinājumi iedot startu beidzās ar atsaukumu. Vējš bija nepatstāvīgs un pl. 16:00 sporta daļa beidzās.
Savukārt priekš tiem, kas pārstāv savas valsts vindsērfinga asociāciju, diena vēl nebija tik vienkārši jānobeidz. Pl 20:00 hotelī Hoteria del Mar bija jāpulcējas gadskārtējam FW class mītiņam (AGM).
Dienas kārībā bija dažādi jautājumi, taču pieskaršos diviem būtiskākajiem. Ar šīs sapulces lēmumu un balsojumu no nākamās sezonas sacensībām varēs reģistrēt divas spuras un divas buras. Buru jautājums prasīja pamatīgu šķēpu laušanu un tikai ar vienas balss pārākumu tika pieņemts divu buru koncepts. Te var ilgi diskutēt par +/-, bet tāds ir lēmums. Tā kā biju veicis nelielu aptauju par mūsu sportistu viedokli un tas par 100% bija 2 buras, mans balsojums, protams, bija par divām burām.
Vēl nelielai informācijai varu pateikt, ka 2012. gada Eiropas un Pasaules čempionāti notiek Eiropā, šobrīd vienīgi vēl netiek izpasusts, kur, jo nav noslēgti attiecīgie līgumi.
Savukārt 2013. gada Pasaules čempionāts visdrīzāk notiks San Francisko, akurāt tai vietā, kurp dodos es jau šo svētdien. Būs ko iepazīt!
Par San Juan
Aizvakar pēc sacensībām kopā ar Martinu un viņa ģimeni aizgājām uz San Juan vecpilsētu. Izstaigājām veco cietokšņa daļu, kas ir varen iespaidīga un pašu vecpilsētu. Vecpilsēta izvietota uz salas, ko savieno divi tilti un tikpat kā visai apkārt, iet citoksnis. Tā kopgarums varētu būt ap 8-10km. Vecpilsēta, smuka 3-4 st apbūve, bruģētas ieliņas, nedaudz kalnains un viscaur, protams, restorāniņi un veikali. Katrā ziņā pretstats tam, kur esam izvietoti mēs sacensību laikā. Tā pilsētas daļa neskaitās tā pati smukākā, taču arī tai nav nekādas vainas, toties ir vietējais kolorīts …
Šodien jau spīd saule un tas liek domāt, vējš būs. Katrā ziņā es kārtējo reizi pārliecinos – windguru prognozes dienvidu zemēs nav tās precīzākās.
Tad nu īsi par Pasaules čempionēta noslēdzošo dienu, noslēgumu.
Notikuši visi paredzētie 15 braucieni. Tas ir daudz un prasīja arī daudz manus spēkus. Uzvarēja francūzis Antoine Albeao, otrais Aron Dagan no Izraēlas, trešais brazīlietis Gabriel Brown.
Arons Dagans šodien trīs reizes finišēja pirmais!!! Labs šāviens. Es 27.vietā, Ansis 29.vietā.
Apstākļi līdzīgi kā iepriekšējā dienā, 7-10m/s, braucām ar 11m2 burām.
Gala rezultātā ar savu rezultātu esmu apmierināts, daudz jaunas pieredzes un liels treniņš. Jāsaka, Igaunis Herki, kas ražo spuras, ir uzmanības centrā. Viņa produkts gūst atsaucību.
Noslēguma pasākums ar tā izpildījumu liek nedaudz vilties. Pie 200t USD sacensību budžeta, šādam pasākumam vajādzēja būt nedaudz saturīgākam. Bet nu nekas. Ēst iedeva, nedaudz arī pagaršot rumu, liekas, ka katram varēja tikt pa vienai glāzītei. Un arī uzvarētāji tika pie godalgām.
Rīt pl 3:00 lidoju uz San Francisco. Peec ievāktās informācijas tur pūšot katru dienu un gana stirpri.
LAT-11
