Izbraucām 13.aprīlī vienā no pirmajām siltajām šī pavasara dienām. No sākuma bijām 6 cilvēki. Toms Petrušēvičš, Reinis Skujiņš, Gustavs Pētersīlis, Mārtiņš Tālbergs, Nauris Putenis(Burusports Team) un es, Karīna Vītiņa(Burusports Team). Trips sākās; braucām uz Rīgas lidostu, kur sagaidījām vēl septīto līdzbraucēju Siim Aunison no Igaunijas. Ceļā mūs pavadīja Latvijas, Lietuvas līdzenumi, Polijas remonti, katedrāles, ceļazīmes, fotoradari, “akvadukti” Polijā, Vācijā un skaistie kalni Austrijā un Šveicē.
Protams, visādas sīkas aizķeršanās arī bija 13.aprīļa naktī – piestājot benzīntankā busiņš pateica, ka vairāk nebrauks. Visi stumdījām un pielūdzām busiņu, bet tas turpināja niķoties, tādēļ lūdzām palīdzību kādam jocīga paskata pārdevējam, kas apmānija busiņa kompīša sistēmu un tikām beidzot atkal uz priekšu. Vācijā iebraucot, mums lika sekot policijai; mazliet bijām pārbijušies, bet viss bija kārtībā, pārbaudīja dokumentus un laidām tālāk. Protams, ar mūsu GPS arī sanāca visādi joki, jo ceļi bijā pārtaisīti, kas veda mūs neceļos, taču noveicās, neapmaldījāmies un tad beidzot bijām Šveicē,bet arī tur mūsu rezervēto numuriņu kāds jau bija aizņēmis un nācās gulēt katram atsevišķos numuriņos.
Pēc nogurdinošā ceļa mazliet izstaigājām mazo pilsētiņu Laax, ielūkojāmies freestyle Academy, kur pārsteidza plašais treniņu klāsts no batutiem līdz snowboardam, kur var pat mācīties slaidot. Un tad jau devāmies gulēt, lai iegūtu spēkus izmēģināt kalnu.
No rīta katram istabiņā atskanēja modinātājs un bija jāizvācās no tām, lai atkal iegūtu jaunu istabiņu un istabiņas karti, ko ierādīja Riders palace administratores un ko atvēlēja Volcom sacensību naktij 15. aprīlī.
Kalnā uzbrāucām ar pašu pirmo vagoniņu, izbraukājām visas trases, tādejādi meklēdami parku, to, protams, atradām, bet par to nedrīkstēja braukt, jo bija izveidots tikai sacensību dienai, bet blakus bija viens reils, kurš bija paredzēts treniņiem; ar Tomu pabraukājām pa reilu, labi triki sanāca, piemēram, lipslide 180 out, fs boardslide to fake. Bijām piekusuši, jo pacēlāja tur nebija un mums bija jāatrod pārejie. Lejā no kalna braucām pa trasi, kas bija slēgta nepietiekama sniega dēļ, bet mums likās daudz, laidām lejā līdz pat mūsu apmešanās vietai, dažās vietās, protams, bija dubļi un tās bija neizbraucamas, bet tā likās tikai mums ar Reini, jo Siim laida cauri dubļiem un akmeņiem; pēkšņi jau bijām lejā. Tik karsts!
Ieraudzīju savu istabu; tā bija daudz labāka par iepriekšējo, pat tv bija. Saposāmies un gājām uz lobbiju, kur pārējie braucēji iesēdēja un mūs šī vieta piesaistīja, jo tur spēlēja pingpongu uz izslēgšanu, kas visnotaļ bija interesanta spēle. Nāca miegs un izdomajām ar Nauri un Gustavu manā istabiņā vēl mazliet paskatīties tv un tad laidām uz istabām.
Jā bija pienākusi sacensību diena, tā sākās ar ļoti labām brokastīm Pizza Cafe un tad jozām uz kalnu! Cilvēku bija ļoti daud,z acis prieka pilnas redzot ko tādu, noskatījāmies mazo puišu grupu, kur startēja Naurēns un Gustavs, Nauris tika finālos un kaut ko tik traku no viņa piedzīvoju pirmo reizi; labi ka tētis neredzēja to! Tiešam bija labi. Tad jau lielie puiši grupā 16 +,kur mūsu Kleinbergs Kristaps arī sevi labi pierādīja double kinkreilu noslaidojot ar fs boardu,diemžel viņš ar Mārtiņu netika finālos. Tad jau bija mana kārta braukt, tur bija tik labs set ups wou triki paši nāca, mjā arī man nesanāca īsti tikt finālos, bet neviens nebēdājamies, jo diena bija izcila, Open grupa vienkārši bija bomba kaut ko tādu, protams, arī Latvijā pa retam esam redzējuši,bet ne gandrīz no visiem braucējiem pilnīgu ārprātu. Mūsu diena bija pārpildīta, super ultra daudz balvu saņēma labākie braucēji, bet vienīgais mēs visi bijām ļoti priekusuši, jo pacēlāja nebija un spēka vajadzēja ļoti, ļoti daudz..
Dienas noslēgumā visi bijām Riders palace; sekoja jau vakariņas mhm tās bija ļoti labas, atputāmies un afterparty ir klāt, dejojām, izklaidējāmies, iepazinos ar tiesnesi, kas vērtēja meiteņu un mazo grupu, un pats piedalījās sacensībās, bet arī nekvalificējās fināliem. Viņš bija no cilvēkiem, kas ļoti piepildīja manu dienu, jo teica, ka mums latviešiem ir ļoti labas izredzes arī ieņemt vietas un esot paticis arī mans braukšanas stils, un gaidot nākamgad – jaskatās, ļoti jācenšās, protams, gribas tikt, jātrenējas.. 🙂
Nākamajā rītā jau laidām mājās, mājup ceļš likās daudz reiz ātrāks nekā turp.
Nu jau esam mājās un gaidam atkal ZIEMU!
Bildes sekos. Vēlāk būs arī video materiāls
