Kristīne Bezbaile Spānijā
Mūsu komandas braucēji nesnauž uz lauriem, bet gan aktīvi dodas savu braukšanas prasmi uzlabot arī ārpus Latvijas robežām, kur nereti, braukšanas iespējas ir daudz elegantākas nekā dzimtās zemes kalnos un ezeros! Šoreiz par saviem piedzīvojumiem Spānijā, Delawake nometnē.
Stāsta Burusports veikborda komandas braucēja –cienījamā, Kristīne Bezbaile!
Sveiki visiem, es Jums pastāstīšu par saviem piedzīvojumiem veikborda nometnē Spanijā!
No Latvijas izlidojām 20.oktobrī – Rīga-Frankfurte, palikām pa nakti Frankfurtē mazā ciematiņā, 15minūšu braucienā no lidostas, ciematiņš atradās tādā kā kalnā, kur cieši kopā bija sabūvēta mājiņa pie mājiņas! Pats stulbākais bija tas, ka tur tiešām nebija ko darīt, mēs izstaigājām visu ciematiņu, atradām veikalu un gājām atpakaļ uz viesnīcu pačilot.
Starp citu, Fankfurē bija daudz siltāks nekā Latvijā.
Nākamajā rītā, mums bija ļoti agri bija jāceļas, jo lidmašīna, Frankfurte-Sevilla bija jau plkst. 6.45 no rīta. Lidostā mūs sagaidīja nometnes treneri, braucām uz mūsu nakšņošanas vietu, laiks bija silts, saulains un pirmie iespaidi neaizmirstami! Visapkārt varēja redzēt palmas, kaktusus, vilnas, kukurūzas un olīvkoku laukus. Aizbraucām līdz mājām iekārtojāmies, nedaudz ieēdām un uzreiz braucām veikot, no mūsu mājas aptuveni 15min. jābrauc līdz ezeram. Ezera ūdens bija dzidrs un tik zils kā ierasts redzēt baseinos, inventārs un viss nepieciešamais veikošanai tur jau bija, atlika pierast pie cita dēļa un atcerēties kā jāveiko, vilnis laivai bija ļoti liels tā kā filmās, es domāju, ka es jau pirmajā dienā neizdzīvošu, bet viss galu galā bija ok!
Mūsu mājas pagalmā bija baseins un batuts, kur mēs vārējam trenēties katru dienu, vakaros skatījāmies veikborda filmas. Katru dienu agri cēlāmies, paēdām un ap 10.00 centāmies būt ezerā, lai varētu noķert gludo ezera ūdeni, no rītiem braucām ar divām laivām, lai visi varētu braukāt pa spoguli, pēcpusdienā mainījāmies ar laivām, jo vienai laivai vilnis bija masīvs un liels, savukārt otrai laivai mazāks, bet asāks. Pirmās 2vas dienas un pēdējā bija ideālas! Trešajā dienā lija un pūta stiprs vējš, tāpēc izdomājam braukt uz lielveikalu un apstaties pa ceļam pie Atlantijas okeāna, pārējās dienās arī pūta neliels vējš, protams, braucām veikot, bet ezerā par nožēlu bija viļņi, bet tas mūs neatturēja izbaudīt veikborda priekus- mācījāmies jaunus trikus, noslīpējām vecos, filmējām mūsu braucienus, analizējam kļūdas, skatoties safilmēto un lieliski noslēdzam šo 2007. gada sezonu.
Gribēju pateikt lielu paldies maniem vecākiem par finansialu atbalstu, Kasparam,Valteram un Naglim par triku mācīšanu, pārējiem par labu kompāniju! Gaidām ziemu un tiekamies uz kalna!!
