Īso aprakstu par manu jauno atradumu sākšu ar vienkāršu, taču patiesu atklāsmi. Tā kā Turcijā viesojos otro reizi, tad shis man bija patīkams pārsteigums pretstatus iepriekšējai. Vismaz reģions, ko dēvē par daļu no senās Grieķijas, pārsteidz ar tās sakārtotību, tīrību un pievilcīgo arhitektūru. Turcija. Ir acīm redzams, ka valsts turpina piedzīvot ekonomiskas augšupeju un sociālās saskarsmes kultūras līmenis neatpaliek no Eiropā pieņemtā. Cilvēki ir atraisīti, taču ne uzbāzīgi.

Pirmā reize manam Turcijas apmeklējumam bija visai sen, un tad izmantoju lētākās ceļojuma paketes lidojumu nokļūšanai uz Rodas salu, kas atrodas Grieķijā. Tā vienkārši bija lētāk, nekā lidot caur Atēnām. Tad lidojums caur Bodrumu un viesošanās Marmarisā atstāja sajūtu par postsovietisma valstu tūristiem radītu sauļošanās un šopinga platformu. Nekā individuāla, saturīga un autentiska. Tikai saules un preču pārdošana izsalkušajiem austrumeiropas tūristiem.

Ceļš.

Alacati atrodas 1h lidojumā no Istambulas un  1h pārbraucienā ar automašīnu no Izmir lidostas, un ceļš no mana ofisa līdz viesnīcas nr. aizņēma tieši 10h. Nav slikti!!!

Lidostā mūs sagaida omulīgs šoferis ar busiņu, un nelielu pārsteigumu viņa sejā izraisa mana inventāra soma, par ko iepriekš, kā izrādās, viņu neviens nav brīdinājis. Šoferis izrādās gana elastīgs un radošs, un kopīgiem spēkiem mans inventārs atrod vietu a/m salonā.

Autobānis mūs pieved gandrīz pie pašas viesnīcas, un ceļā redzētais atstāja visai pozitīvu iespaidu par satikto kārtību un tītību, kas, salīdzinoši pret dienvidu valstīm, nav bieži sastopama lieta.

Miteklis.

Līdzīgi kā es, grupas pārējie dalībieki izvēlējamies dzīvošanu četrzvaigžņu Suzer Hotel, kas atrodas tiešā Egejas jūras krastā, nelielā līcī. Club Mistral, tāpat kā pārējas septiņas vindsērfinga nomas atrodas 3-5minūšu kājāmgājiena attālumā no viesnīcas. Viesnīcas piedāvājums gana novērtējums gan ēdināšanas, gan pieejamo labumu kontekstā. Baseins kā maziem, tā lieliem peldētājiem, sporta zāle un spa centrs ar turku pirti. Tas viss iekļauts cenā un papildus izdevumus var prasīt tikai iepriekš pieteikta masāža, ko varu tikai ietiekt izmantot. Jo vairāk tiem, kam vindserfings ir sena nodarbe un ir zināmas sūdzības par muguru.

Vindserfings.

Jau iepriekš sekojot windguru vēja prognozei, nākas secināt, ka dienvidu zemju vēja prognozēšana šim portālam nav stiprākā puse, un tā šoreiz bija par labu vēja meklētājiem.

Vietu varu raksturot kā īpaši drošu vindsērfingam. Visa ūdens akvatorija ir pārredzama no 5-7m augstā krasta, gluži kā no Kluba 360 teritorijas pārredzot Ķīšezeru. Atšķirība tikai vēja stabilitātē un ūdens gaisa temperatūrā J. Pludmale gan nav visai plaša, taču lagūna līdz 250m attālumam ir 1-1,5m dziļa, kas lieliski der iesācēju ērtībām, kā arī triku un pagriezienu tehnikas slīpētājiem.

Tā kā mana iekšējā pērliecība un apņēmība bija trenēties ar formulas inventāru, līdzi tiku paņēmis savu 11m2 buru un jauno Patrick Diethelm formulas dēli. Un nebiju kļūdijies, burāju visas sešas dienas!!! Un tiem, kam nebija pieejams šāda izmēra inventārs, divas dienas nācās baudīt citas nodarbes.

Vienu pēcpusdienu gan vērsos pie Tobi, kas ir Club Mistral nomas vadītājs, ar lūgumu aizņemties kādu mazo dēli un buru, jo vēja stiprums bija virs 24knt un braukšana ar formulas inventāru kļuva nebaudāma. Izvēlējos 110l SL dēli ar 5,8m2 buru un ar baudpilnu seju devos ūdenī, kur treniņus veica turcijas labākie serfotāji kopā ar Jimme Diaz. Kā izrādās, viņi visi trenējas PWA slaloma Korejas posmam. Un jā, kā noskaidrojām, mēs ar Tobi esam tikušies un iepazinušies pirms 5 gadiem Dahabā. Cik tā pasaule ir maza, pie sevis nospriedu! J

Vietas zināmā unikalitāte ir līcis, kas atrodas starp mērneni augstiem pakalniem, starp kuriem vairāk vai mazāk, bet katru dienu pūta vējš ar spēku no 6-25knt. Kalnu apskāvienos veidojas kaut kas līdzīgs piltuves efektam, taču pats interesantākais, ka pamatvirziens ir no iekšzemes uz jūru, dienvidu virziens. Līcis ir aptuveni 1,5km plats un 4km garš. Ik pārdienu aizburājot līdz jūrai nācās secināt, ka stiprākais vējš ir tieši līcī.

Jāpiebilst, ka Alacati vindsērfinga vieta atklāta ne visai tālā pagātne. Tas noticis ‘80to gadu beigās, kad vācu sērfotāji, apceļojot Turciju un meklējot vindsērfingam piemērotas vietas, secinājuši šīs vietas piemērotību vēja ķeršanai. Pēc neilga laika jau krastā tapuša ja ne to pašu, tad jau citu vāciešu celta viesnīca.  Katru gadu PWA (Profesional Windsurfing Association) šeit rīko vienu no Pasaules kausa slalomā etapiem. Sacensības vienmēr esot labi organizētas un apmeklētas.

Ko redzēt.

Tajās dienās, kad vēja nav pietiekami, droši jādodas uz kādu no senajām grieķu pilsētiņām vai vēstures liecības objektiem, kādu apkārtnē ir ne mazums.

Alačati (5km)– neliela vecpilsēta ar gājēju ieliņām, daudziem restorāniem bāriem un veikaliņiem. Sestdien visas dienas garumumā vecpilsētā ir tirdziņš, kura piedāvājums sākas ar sulīgiem augļiem līdz visam iespējamajam un neiespējamajam.

Čestina  (12km) – vecpilsēta, osta, vecs cietoksnis (nevar tikt iekšā), krasta promonāde, veikaliņi, kafejnīcas, neuzbāzīgi pārdevēji. Ieteikums izbraukt ar kuģīti. Tirdziņš svētdienā.

Emphesus (170km) – grieķu templis, ceļojums laikā ar iespēju ieraudzīt seno grieķiju.

Tā nu īsumā par vindsērfingu Turcijā. Katrā ziņā, vieta ir tā vērta un esmu nolēmis tur atgriezties vēl. Un kas zina, varbūt izdodas piedalīties PWA rīkotajās slaloma sacensībās!

Lai pūš!!!

Raksta autors

M. Birzulis

BILŽU GALERIJA (foto autors Atis Lazdiņš)